tāń-sabāre kṛpā kari' prabhu ta' calilā
seita pāṭhāna saba 'vairāgī' ha-ilā
tāṅ-sabāre — a todos ellos; kṛpā kari’ — tras conceder misericordia; prabhu — Śrī Caitanya Mahāprabhu; ta’ — en verdad; calilā — Se marchó; seita — ellos; pāṭhāna — los musulmanes de la comunidad pāṭhāna; saba — todos; vairāgī ha-ilā — se hicieron mendicantes.