तेषु वर्षाद्रयो नद्यश्च सप्तैवाभिज्ञाताः स्वरसः शतशृङ्गो वामदेवः कुन्दो
मुकुन्दः पुष्पवर्षः सहस्रश्रुतिरिति । अनुमतिः सिनीवाली सरस्वती कुहू रजनी
नन्दा राकेति ॥१०॥

teṣu varṣādrayo nadyaś ca saptaivābhijñātāḥ svarasaḥ śataśṛńgo vāmadevaḥ kundo mukundaḥ puṣpa-varṣaḥ sahasra-śrutir iti; anumatiḥ sinīvālī sarasvatī kuhū rajanī nandā rāketi

teá¹£u — en esas regiones; vará¹£a-adrayaḥ — montañas; nadyaḥ ca — así como ríos; sapta eva — en número de siete; ÄbhijñÄtÄḥ — entendidos; svarasaḥ — Svarasa; Å›ata-śṛṅgaḥ — Åšataśṛṅga; vÄma-devaḥ — VÄmadeva; kundaḥ — Kunda; mukundaḥ — Mukunda; puá¹£pa-vará¹£aḥ — Puá¹£pa-vará¹£a; sahasra-Å›rutiḥ — SahasraÅ›ruti; iti — así; anumatiḥ — Anumati; sinÄ«vÄlÄ« — SinÄ«vÄlÄ«; sarasvatÄ« — SarasvatÄ«; kuhÅ« — KuhÅ«; rajanÄ« — RajanÄ«; nandÄ â€” NandÄ; rÄkÄ â€” RÄkÄ; iti — así.


Texto

En esas siete regiones se alzan siete montañas: Svarasa, Satasrṅga, Vamadeva, Kunda, Mukunda, Puspa-varsa y Sahasrasruti. Hay también siete ríos, que todavía existen: Anumati, Sinivali, Sarasvati, Kuhu, Rajani, Nanda y Raka.

Significado